Par radiolārijām
Radiolārijas jeb starītes ir brīvi peldošas mikroskopiskas dziļjūras dzīvības formas, jūras planktona organismi. Tās pieder pie starkājiem un to ķermeni veido sarežģīts neorganisks skelets vai adatas visbiežāk organizētas radiālā vai ķiverveidīgā formā. Gluži kā savdabīgas mākslas formas jūras dzīlēs. Šīs mikroskopiskās ārkārtīgi kustīgās vienšūnu dzīvības sastopamas galvenokārt siltajās jūrās, Franču Rivjērā, Ligūrijas jūras piekrastē. Vācu zinātieks Johans Millers (Jahannes Muller 1801 – 1858) aizsāka radiolāriju pētniecību un izdomāja vārdu radiolārija, bet pazīstamākais šo planktona organismu pētnieks bija Ernsts Hekls (Ernst Haeckel 1834 - 1919), filozofs, zoologs, jūras biologs, ilustrators, kurš 1862.g. sarakstīja monogrāfju par starītēm, jeb radiolārijām un izdeva Kunstformen Der Natur 100 radiolāriju zīmējumus, grafikas („Mākslas formas dabā” 1899 - 1904). Hekls atklāja vairākus simtus šo mirkroorganismu sugu, šodien ir zināms, ka to ir vairāk kā 5000. Līdz pat šodienai Hekla detalizētie starīšu zīmējumi ir svarīgākais šo dzīvības formu vizuālais materiāls. Hekls vienu brīdi pat vēlējās kļūt par mākslinieku un ir saglabājušies arī Hekla ainavu akvareļi. Hekla radiolāriju zīmējumi atstāja lielu iespaidu uz tā laika kultūru. Franču ahitekta Renē Bine (Rene Binet 1806 – 1911) projektētajā grandiozajā Pasaules izstādes vārtejā 1900.g. Parīzē redzama tieša ietekma – gigantiskos apmēros palielināta viena no Hekla zīmētajām radiolārijām
atvērtā veidā.