Mākslas vēsturnieki Rūdolfu Pīpkalēju raksturo kā starpdisciplināru mākslinieku autodidaktu. Sadarbojies ar grupu “NSRD” jeb “Nebijušu sajūtu restaurēšanas darbnīca”, V.Celmu, A.Neretnieci, O.Tilbergu, U.Pāži, V.Delveru, G.Millersoni u.c. Personālizstādes: Rīgā “Krāsu zīmes un aptuvenā fotogrāfija” (1989) un “Gleznas” (1992). Grupu izstādes: Rīgā – “Telpa un mēs” (1986), “Esmu”(1988), “Lāčplēsis”(1989); Talsos - “Plūdi Talsos” (1987), “Katla māksla” (1990), “Tā es ar' māk” (1991), “Talsu gads” (1998); Ogrē - “Randiņš Ogrē” (1989).
Mākslinieks Rūdolfs Pīpkalējs dzimis 1943. gada 22. februārī Latvijas PSR. No 1957.–1961. gadam mācījies Limbažu 1. vidusskolā. No 1962. gada līdz 1964. gada 4. jūlijam mācījies 7. pilsētas profesionāli-tehniskajā skolā Rīgā (tagad Rīgas tehniskā koledža). No 1963.-1964. gadam nodarbojas ar motosportu un piedalās sacensībās.Pēc dienesta armijā sācis strādāt Rīgā valsts uzņēmumā Latvenergo (1967.–1992.g.), kur nostrādā ilgus gadus metroloģiskajā darbnīcā gan kā elektrotehniķis, gan vēlākos gados kā sargs. Aptuveni 80-to gadu beigās notiek lūzums, un sāk pastiprināti interesēties par mākslu un tās procesiem. Maina savu dzīvesveidu uz bohēmisku. Vairs nestrādā par elektrotehniķi, bet kļūst par sargu, lai varētu vairāk veltīt laiku radošajām aktivitātēm. Parādās pirmie darbi. Sākotnēji palīdz iekārtot izstādes citiem, vēlāk pats tajās piedalās. Darbu tapšana balstīta uz emocijām un iedvesmas. Pievēršas intuitīvai mirkļu un noskaņas attēlošanai. Stilu un virzienu ietekmē tā laika mākslinieki. Darbojas fotogrāfijā, glezniecībā, kinētiskajā un dizaina mākslā, veidojis vides objektus, instalācijas, performances. Gleznojis bez priekšmetiskas kompozīcijas uz papīra, kartona, finiera, stikla, strādājis ar guašu, akvareli, eļļu, jauktā tehnikā. Savus darbus dēvējis par “krāsu zīmēm".