“Šis un iepriekšējais darbs veido vienotu stāstījumu — divas absurdas, bet vienlaikus ļoti cilvēcīgas epizodes, kas atklāj Jurim Putrāmam raksturīgo spēju pārvērst ikdienas situācijas performatīvā pieredzē. Pirmajā daļā nejauša tikšanās galerijā kļūst par negaidītu katastrofu, kurā ķermenis un liktenis mijas gandrīz komiskā sadursmē. Otrajā daļā šis stāsts turpinās brīdī, kad palīdzība jau izsaukta, taču glābēji paši nonāk apjukumā — kur īsti vest cilvēku, kurš atrodas starp traumu un absurda robežām.

Juris Putrāms spēj parādīt, cik bieži dzīve nostāda mūs situācijās, kurās nav skaidra pareizā risinājuma. Starp loģiku un absurdo, starp humoru un sāpēm, starp performanci un dokumentu — skatītājs tiek aicināts saskatīt stāstu kā atvērtu procesu, kurā lēmumi un sekas ir tikpat neparedzami kā pats cilvēks.”