Laikmetīgās mākslas centra (LCCA) kolekcijā ir kompozicionāli līdzīgs darbs ar nosaukumu " Mazais Marsietis" Skatīt saiti
Zenta Logina (1908–1983) – latviešu gleznotāja un tekstilmāksliniece ar izteikti individuālu rokrakstu, kuras radošais ceļš aizritēja neraugoties uz padomju varas ierobežojumiem. Mācījusies pie Romana Sutas un Sergeja Vinogradova, vēlāk pati strādājusi Sutas studijā. 1930. gados piedalījās izstādēs, darbojās gan glezniecībā, gan tekstiliju dizainā. Pēc Otrā pasaules kara tika uzņemta Mākslinieku savienībā, bet 1950. gadā izslēgta par “formālismu” – līdz ar to zaudēja iespēju publiski izstādīt gleznas. Neskatoties uz represijām, turpināja intensīvi strādāt, gleznojot mājas apstākļos. 1960. gados pārgāja uz abstraktu formu un kosmisku tēmu interpretāciju, izmēģinot arī ciļņu un telpisku darbu tehnikas. Viņas gobelēnus pēc metiem darināja māsa Elīze Atāre – tie ilgu laiku bija vienīgā sabiedrībai pieejamā Loginas daiļrades daļa. Tikai pēc mākslinieces nāves, 1987. gadā, notika pirmā plašā izstāde Rīgā, kas atklāja Loginas oriģinālo un drosmīgo rokrakstu. Mākslinieces darbi glabājas muzejos Latvijā, Krievijā un ASV, kā arī privātkolekcijās.
Lote Nr. 593 Zenta Logina (1908-1983)
"Marsietis uz vienas kājas",20. gs. 60 tie gadi., kartons / eļļa / autortehnika, 93 x 81 cm.
Laikmetīgās mākslas centra (LCCA) kolekcijā ir kompozicionāli līdzīgs darbs ar nosaukumu " Mazais Marsietis" Skatīt saiti
Zenta Logina (1908–1983) – latviešu gleznotāja un tekstilmāksliniece ar izteikti individuālu rokrakstu, kuras radošais ceļš aizritēja neraugoties uz padomju varas ierobežojumiem. Mācījusies pie Romana Sutas un Sergeja Vinogradova, vēlāk pati strādājusi Sutas studijā. 1930. gados piedalījās izstādēs, darbojās gan glezniecībā, gan tekstiliju dizainā. Pēc Otrā pasaules kara tika uzņemta Mākslinieku savienībā, bet 1950. gadā izslēgta par “formālismu” – līdz ar to zaudēja iespēju publiski izstādīt gleznas. Neskatoties uz represijām, turpināja intensīvi strādāt, gleznojot mājas apstākļos. 1960. gados pārgāja uz abstraktu formu un kosmisku tēmu interpretāciju, izmēģinot arī ciļņu un telpisku darbu tehnikas. Viņas gobelēnus pēc metiem darināja māsa Elīze Atāre – tie ilgu laiku bija vienīgā sabiedrībai pieejamā Loginas daiļrades daļa. Tikai pēc mākslinieces nāves, 1987. gadā, notika pirmā plašā izstāde Rīgā, kas atklāja Loginas oriģinālo un drosmīgo rokrakstu. Mākslinieces darbi glabājas muzejos Latvijā, Krievijā un ASV, kā arī privātkolekcijās.