Latvijas mākslas tirgū nešaubīgi lielu popularitāti ir iemantojis mākslinieks Edgars Vinters. Dzīves laikā Vinters par ļoti pieticīgām cenām nodrošināja lielo tautas interesi pēc skaistas ainavas. Mākslinieks savā žanrā bija sasniedzis augstāko meistarību un laika gaitā ieguvis neviltotu tautas mīlestību. Šodien grūti atrast cilvēku, kurš nebūtu dzirdējis Vintera uzvārdu. 20.gs. 90 tajos gados mākslinieks uzsāka sadarbību ar latviešu galeristu no Londonas un guva ievērojamu popularitāti. Kādā no izsoļu nama Bonhams izsolēm viņa darbu par 1800 mārciņām iegādājās pati princese Diāna. Anglijas presē Edgaru Vinteru dēvēja "The Master of All Seasons" - "Visu sezonu meistars". Latvijas mākslas tirgū Vintera darbi joprojām ir ļoti populāri un pieprasīti. Darbi atkarībā no tapšanas perioda, tematikas un formāta ir sastopami visai plašā cenu diapazonā - no 50 līdz 1000 Eur. Pastāv uzskats, ka autora darbu vienmēr var pārdot, par to pašu cenu par kādu tas nopirkts. Izstādītais darbs bija māksliniekam īpašs, jo viņš ļoti augstu vērtēja literāta Viļa Plūdoņa personību un viņa radošo darbību.
Desmit gadu vecumā E. Vinters iepazinās ar populāro pasteļgleznotāju Voldemāru Irbi.1935. gadā bērnu un jaunatnes žurnāli sāka publicēt Vintera nelielos rakstiņus, kurus viņš pats ilustrēja ar spalvas zīmējumiem un lingrebumiem. No honorāriem tika maksāta skolas nauda komercskolā, kurā viņš mācījās līdz 1940. gadam. Iepazīstoties ar gleznotāju Hugo Kārli Grotusu, kuru uzskata par savu pirmo skolotāju.
Kuzņecova porcelāna fabrika viņam uzticēja apgleznot vairākus porcelāna šķīvjus, kas bija paredzēti dāvināšanai prezidentam Kārlim Ulmanim. Pēc komercskolas pabeigšanas 1940. gadā Vinters iestājās Latvijas Mākslas akadēmijā un studēja tur līdz 1944. gadam pie profesoriem Jāņa Kugas, Leo Svempa, Jāņa Cielavas, Valdemāra Tones, Jāņa Annusa, Kārļa Miesnieka un Vilhelma Purvīša. Vācu okupācijas laikā Vinters publicēja savus zīmējumus un akvareļus arī vācu žurnālos. 1944. gadā Vinteram bija jāpārtrauc studijas, jo viņu iesauca Latviešu leģionā. 1945. gadā Vinters nokļuva krievu gūstā un nonāca kādā gūstekņu nometnē pie Maskavas. Krievu virsnieki saskatīja viņa talantu un deva iespēju izveidot orķestri un iekārtot sev darbnīcu gleznošanai. 1947. gadā Vinters atgriezās Rīgā un sāka strādāt skolā, kur mācīja tēlotājmākslu un rasēšanu. Paralēli darbam skolā viņš pats mācījās Jaņa Rozentāla mākslas vidusskolā un 1949. gadā ieguva tur skolotāja darbam nepieciešamo pedagoģisko kvalifikāciju.
Latvijas mākslas tirgū nešaubīgi lielu popularitāti ir iemantojis mākslinieks Edgars Vinters. Dzīves laikā Vinters par ļoti pieticīgām cenām nodrošināja lielo tautas interesi pēc skaistas ainavas. Mākslinieks savā žanrā bija sasniedzis augstāko meistarību un laika gaitā ieguvis neviltotu tautas mīlestību. Šodien grūti atrast cilvēku, kurš nebūtu dzirdējis Vintera uzvārdu. 20.gs. 90 tajos gados mākslinieks uzsāka sadarbību ar latviešu galeristu no Londonas un guva ievērojamu popularitāti. Kādā no izsoļu nama Bonhams izsolēm viņa darbu par 1800 mārciņām iegādājās pati princese Diāna. Anglijas presē Edgaru Vinteru dēvēja "The Master of All Seasons" - "Visu sezonu meistars". Latvijas mākslas tirgū Vintera darbi joprojām ir ļoti populāri un pieprasīti. Darbi atkarībā no tapšanas perioda, tematikas un formāta ir sastopami visai plašā cenu diapazonā - no 50 līdz 1000 Eur. Pastāv uzskats, ka autora darbu vienmēr var pārdot, par to pašu cenu par kādu tas nopirkts. Izstādītais darbs bija māksliniekam īpašs, jo viņš ļoti augstu vērtēja literāta Viļa Plūdoņa personību un viņa radošo darbību.
Desmit gadu vecumā E. Vinters iepazinās ar populāro pasteļgleznotāju Voldemāru Irbi.1935. gadā bērnu un jaunatnes žurnāli sāka publicēt Vintera nelielos rakstiņus, kurus viņš pats ilustrēja ar spalvas zīmējumiem un lingrebumiem. No honorāriem tika maksāta skolas nauda komercskolā, kurā viņš mācījās līdz 1940. gadam. Iepazīstoties ar gleznotāju Hugo Kārli Grotusu, kuru uzskata par savu pirmo skolotāju.
Kuzņecova porcelāna fabrika viņam uzticēja apgleznot vairākus porcelāna šķīvjus, kas bija paredzēti dāvināšanai prezidentam Kārlim Ulmanim. Pēc komercskolas pabeigšanas 1940. gadā Vinters iestājās Latvijas Mākslas akadēmijā un studēja tur līdz 1944. gadam pie profesoriem Jāņa Kugas, Leo Svempa, Jāņa Cielavas, Valdemāra Tones, Jāņa Annusa, Kārļa Miesnieka un Vilhelma Purvīša. Vācu okupācijas laikā Vinters publicēja savus zīmējumus un akvareļus arī vācu žurnālos. 1944. gadā Vinteram bija jāpārtrauc studijas, jo viņu iesauca Latviešu leģionā. 1945. gadā Vinters nokļuva krievu gūstā un nonāca kādā gūstekņu nometnē pie Maskavas. Krievu virsnieki saskatīja viņa talantu un deva iespēju izveidot orķestri un iekārtot sev darbnīcu gleznošanai. 1947. gadā Vinters atgriezās Rīgā un sāka strādāt skolā, kur mācīja tēlotājmākslu un rasēšanu. Paralēli darbam skolā viņš pats mācījās Jaņa Rozentāla mākslas vidusskolā un 1949. gadā ieguva tur skolotāja darbam nepieciešamo pedagoģisko kvalifikāciju.