19.gadsimta otrajā pusē Art and Craft kustības ideja par dekoratīvo mākslu, kas izaugusi no vietējām amatniecības tradīcijām, radīja priekšnoteikumus modernās dekoratīvās mākslas un dizaina attīstībai. 20. gs. sākumā keramika attīstās par tēlotājai mākslai līdzvērtīgu nozari un māls ieņem līdzvērtīgu vietu līdzās populārajam porcelānam. Apvērsumu radīja arī ķīmiskās glazūras, kas veidojot keramikas darbus māksliniekiem sniedz plašas dekoratīvas un mākslinieciskas iespējas1908. gadā Ansis Cīrulis sarīko savu pirmo keramikas izstādi. Rīgā strādā keramiķi Pēteris Šteinbergs un Augusts Julla. Pavērsiens notiek 1923. gadā, kad Latvijā no Ukrainas atgriezās Rūdolfs Pelše. Latvija ir pavisam jauna, pirms pieciem gadiem dibināta valsts ar jaundibinātu Latvijas Mākslas akadēmiju. Lai veicinātu keramikas atdzimšanu Latvijas Mākslas akadēmijā tiek atvērta Keramikas meistardarbnīca un Rūdolfs Pelše kļūst par tās vadītāju.
Rūdolfs Pelše dzimis 1880. gada 7. decembrī Ceraukstes pagasta zemnieka ģimenē. Mācījās Štiglica Centrālajā tehniskās zīmēšanas skolā, kur turpināja strādāt par pedagogu, izstādēs piedalījies jau no studiju gadiem. Vēlāk bija pedagogs Mirgorodas Mākslas rūpniecības skolā Ukrainā (1906–1922). 1923. gadā atgriezās Latvijā, strādāja par Rīgas 1. ģimnāzijas zīmēšanas skolotāju. 1931.gadā ievēlēts par profesoru un no 1932.gada Mākslas Akadēmijas prorektors. Mākslinieku biedrības "Sadarbs" biedrs, ir Latvijas Izglītības ministrijas tēlotājas mākslas padomes priekšsēdētājs, darbojas Kultūras Fonda lietpratēju komisijā u.c., viens no galvenajiem Latvijas daiļamatniecības izstādes organizētājiem 1937.gadā. Starptautiskā izstādē „Māksla un Tehnika” Parīzē (1937) apbalvots ar Goda diplomu un „Grand Prix”. Latvijas valdība apbalvo ar Triju Zvaigžņu ordeni (3.šķira, 1933) un Atzinības krustu (3.šķira 1939). 1941. gada 23.jūnijā arestēts, apsūdzēts un izsūtīts uz Petropavlovskas cietumu Kazahijas PSR, kur arī 1943.gadā miris.
Kas ir vāzes autors?
Uz vāzes pamatnes nav autora paraksta. Ir zināms, ka Rūdolfs Pelše esot parakstījis tikai majolikas un porcelāna apgleznojumus. Māla traukiem mākslinieks licis tikai savu un LMA Keramikas meistardarbnīcas zīmogu. Līdzīgi zīmogi ir likti arī uz darbnīcas audzēkņu darbiem. Vāze ir dekorēta ar lidojošu putnu tēliem un vijīgiem rakstiem. Vāze ir profesionāli restaurēta – ievietots, kāds atšķelts gabals. Vāzes pamatnē ir redzama apdedzināšanas plaisa. Tāda plaisa var rasties gadījumā, kad formā ir pārāk biezs māla masas slānis. Tā kā vāzes lielajam izmēram bija nepieciešama stabilitāte, tad pamatne tika veidota biezāka un smagāka. Šī plaisa nekādi neietekmē vazes vizuālās kvalitātes. Darbnicā tapušie keramikas darbi bija arī radoši eksperimenti, kuru gala rezultātu sākotnēji nevarēja prognozēt. Tie bija eksperimenti ar materiālu, formu, izmēru un glazūrām. Īpaši jāuzsver, ka šī lielā vāze ir īpaši rets LMA keramikas meistardarbīcā radīts darbs ar visiem darbnīcas piederības atribūtiem. Tā ir nozīmīgs LMA keramikas meistardarbīcās vēstures un tajā strādājošo talanta un meistarības apliecinājums, tāds, kuru var lepni saukt par nacionālo dārgumu. Uz izsoli
Izmantots teksts no Rūtas Rinkas zinātniskā kataloga “Latvijas Mākslas akadēmijas Keramikas meistardarbnīca. 1924-1944”, izdevn. Neputns, 2004.g.