1923. gadā, kad Latvijā no Ukrainas atgriezās Rūdolfs Pelše. Latvija ir pavisam jauna, pirms pieciem gadiem dibināta valsts ar jaundibinātu Latvijas Mākslas akadēmiju. Lai veicinātu keramikas atdzimšanu Latvijas Mākslas akadēmijā tiek atvērta Keramikas meistardarbnīca un Rūdolfs Pelše kļūst par tās vadītāju.

Uz vāzes pamatnes nav autora paraksta. Ir zināms, ka Rūdolfs Pelše esot parakstījis tikai majolikas un porcelāna apgleznojumus. Māla traukiem mākslinieks licis tikai savu un LMA Keramikas meistardarbnīcas zīmogu. Līdzīgi zīmogi ir likti arī uz darbnīcas audzēkņu darbiem. Vāze ir dekorēta ar lidojošu putnu tēliem un vijīgiem rakstiem. Vāze ir profesionāli restaurēta – ievietots, kāds atšķelts gabals. Vāzes pamatnē ir redzama apdedzināšanas plaisa. Tāda plaisa var rasties gadījumā, kad formā ir pārāk biezs māla masas slānis. Tā kā vāzes lielajam izmēram bija nepieciešama stabilitāte, tad pamatne tika veidota biezāka un smagāka. Šī plaisa nekādi neietekmē vāzes vizuālās kvalitātes. Darbnicā tapušie keramikas darbi bija arī radoši eksperimenti, kuru gala rezultātu sākotnēji nevarēja prognozēt. Tie bija eksperimenti ar materiālu, formu, izmēru un glazūrām. Īpaši jāuzsver, ka šī lielā vāze ir īpaši rets LMA keramikas meistardarbīcā radīts darbs ar visiem darbnīcas piederības atribūtiem. Tā ir nozīmīgs LMA keramikas meistardarbīcās vēstures un tajā strādājošo talanta un meistarības apliecinājums, tāds,  kuru var lepni saukt par Nacionālo dārgumu.