."..Osvalds Rožkalns arī ir vidzemnieks – dzimis Smiltenē, un liela daļa viņa radošās dzīves bija saistīta ar teātri: gan strādājot par dekorāciju izpildītāju Latvijas Operā (1931 – 1940), gan zīmējot Putlosas un Zedelgemas kara gūstekņu nometnēs (1944 – 1945), gan veidojot patstāvīgus ietērpus izrādēm Vircburgas DP nometnē (1946 – 1951) un vēlāk – esot Vircburgas teātra mākslinieks (Mainfranken Theater Wurzburg, 1962 – 1972). Viņa mākslinieciskā valoda ir piesātināta un daudzveidīga. Tās ir sarunas ar pagātni, šodienu, teātri, skatuves tēliem, lielajiem meistariem – Kazāku, El Greko, Vermēru, Pikaso un daudziem citiem, kurus mākslinieks studējis, kopējis, izmantojis kā ierosmes avotus patstāvīgiem darbiem. Šis process viņam bijis ļoti nozīmīgs, jo savas dzīves laikā viņš nevarēja mācīties ne mākslas skolās, ne Latvijas Mākslas akadēmijā. Un var tikai ar apbrīnu iedziļināties sasniegtajā meistarībā, personības izvērsumā, kādu viņš guvis neatlaidīgā ikdienas darbā." /no preses mateiāliem sakarā ar Ingrīdas Burānes un Māra Branča grāmatas par mākslinieku Osvaldu Rožkalnu “Trešā atgriešanās” iznākšanu/
