Jānis Ferdinands Tīdemanis (1897–1964), Rīgas bohēmas aprindās pazīstams kā “Džonis”, bija spilgts latviešu gleznotājs un kolorists ar nevaldāmu temperamentu. Dzimis Ventspilī, jaunībā devās jūrā un nokļuva līdz ASV, bet pēc Pirmā pasaules kara atgriezās Latvijā un 1920. gadu sākumā studēja Royal Academy of Fine Arts Antwerp, kur viņa rokrakstu ietekmēja flāmu ekspresionisti. 1930. gados Tīdemanis aktīvi izstādījās Latvijā un Eiropā, ieguva atzinību Beļģijā, veidoja arī freskas Latvijas paviljonam 1935. gada pasaules izstādē, bet 1936. gadā apmetās Rīgā, kļūstot par vienu no pilsētas bohēmiskās mākslas dzīves centrālajām figūrām. Kara beigās devās trimdā, dzīvoja Vācijā, Šveicē un Kanādā, miris Toronto. Mākslā Tīdemani raksturo liesmojoša krāsu spēle, asi kontrasti un virtuozs, ātrs otas triepiens; viņš gleznoja klusās dabas, ainavas, portretus un figurālas kompozīcijas, bieži izmantojot grotesku un deformāciju, lai pastiprinātu psiholoģisko spriegumu un cilvēka–vides attiecību tēmu. Viņa krāsas izjūta un ekspresivitāte ietekmēja arī vēlākos latviešu koloristus, tostarp Jānis Pauļuks un Leo Svemps. Saulespuķs ir ļoti rets un līdz šim neredzēts Tīdemaņa darbs.