Jānis Gleizds (1924—2010) bija latviešu fotogrāfs. Piedalījies vairāk nekā 800 izstādēs gan Latvijā, gan ārzemēs, saņēmis 170 medaļu. Dzimis 1924. gada 7. maijā Makašānu (tagad Ilzeskalna) pagasta Vecgailumos. 1943. gadā absolvēja mācības Rēzeknes tehniskajā skolā. 1948. gadā 24 gadu vecumā viņam pēc nelaimes gadījuma amputēja abas plaukstas.^] No 1951. līdz 1994. gadam Gleizds strādāja par fotogrāfu Traumatoloģijas un ortopēdijas zinātniskās pētniecības institūtā. Kopš 1957. gada piedalījās izstādēs ar melnbaltajām fotogrāfijām. Kopš 1977. gada bijis Latvijas Fotomākslinieku savienības biedrs. Jānis Gleizds sadarbojās ar psihoterapeitu un hipnologu Jāni Zālīti. Jāņa Gleizda darbi tiek izmantoti, kā ilustrācijas Jāņa Zālīša slavenajā grāmatā “Mīlestības vārdā” un abus vieno radoša sadarbība. Par J.Gleizdu uzņemtas divas dokumentālās filmas (1985, 1991). 1998. gadā izdeva Jāņa Gleizda fotogrāfiju albumu "Gaismas atspulgs". Miris 2010. gada 17. aprīlī. Jānis Gleizds neatlaidīgā pašmācības ceļā izkopa tikai sev raksturīgu fotografēšanas tehniku, apstrādes paņēmienus un kadra kompozīciju. Galvenās darbu tēmas ir: akts, klusā daba, lauku ainavas, motosports un invalīdu sports.