Galerijā apskatāmā Kārļa Vītola darbu kolekcija ir no pēdējās izstādes „Divi ķermeņi”. Tajā apskatāmi gleznoti akti, kurus nošķir laika distance un dažādi skatījumi, dokumentējot vīrieša mākslinieka fokusa maiņu.
2012. gada brutalizētie nestandarta akti tapa kā pretreakcija iepriekšējai izstādei „Sāga: Botokss”, kur autors pievērsās idealizētam, mākslīgam sievietes ķermenim, aktualizējot sabiedrībā valdošo jaunības kultu. Turpretim lielizmēra plikņos attēlotas anonīmas porno aktrises, kuru miesa ir gleznota ne vairs kā perfekta forma, bet gan kā krāsu cīņa, ap kuru savelkas seksuālā dziņa. Tā ir tieša un atbaidoša un atsaucas uz četriem apokalipses jātniekiem jeb jātniecēm. Viņu augumos ir iesprostoti sociālie priekšstati: kādam pārāk resna, kādam pārāk melna, citam pārāk vulgāra un novecojusi.
Pēc dažu gadu pauzes, Vītols atmetis jelkādus uzslāņojumus, pievēršas sievietes figūrai brieduma gados kā gleznieciskai lietai. Vīrietis ir iesnaudies un seksuālā spriedze ir atkāpusies. Tagad miesā var ienākt citas dimensijas. Ķermenis ir vienīgais, kas cilvēkam pieder un ir nenovēršami saaudzis ar personu. Kad mēs domājam par konkrētu cilvēku, asociējam viņu ar tādiem vizuāli tveramajiem parametriem kā dzimums, vecums un stāva uzbūve. Pretēji tam akadēmiskajā glezniecībā pastāv figurālisma tradīcija, kas izmanto miesu kā galveno izteiksmes līdzekli.
Kārlis Vītols (1979) ir gleznotājs un animācijas filmu režisors.