Kā vērtēt mākslu?
Katrs, kas iegādājās mākslas darbus, noteikti uzdod sev jautājumu par to cenu nākotnē. Vai vērtība saglabāsies un kādreiz pieaugs? Kad pārdot?
Mēs iesakām sākt ar citu jautājumu. Kā vērtēt mākslu? Jo tieši šis jautājums palīdz atbildēt uz visiem pārējiem.
Kā jau visās nozarēs, informācijas laikmeta korekcijas virza uz vienotām klasifikācijas sistēmām. Tiek veidotas un praksei pielāgotas metodes, ar kuru palīdzību var prognozēt mākslas cenu izmaiņu laiku un lielumu. Kā piemēru var minēt Meja-Mozesa indeks. Šobrīd indeksu ir iegādājies izsoļu nams Sotheby’s. Tas viņam palīdzēs pārliecināt klientus, norādot uz īsto brīdi, kad pirkt mākslu. Šīs metodoloģijas apraksts ir brīvi atrodams interneta vidē, taču minētajam vērtēšanas veidam ir būtisks ierobežojums – tas attiecas tikai un vienīgi uz globāli dominējošo mākslas tirgus daļu (ASV, Lielbritānija). Pagaidām Latvijā nav veikts pēc Meja-Mozesa indeksa principiem balstīts pētījums, un šo indeksu nevarēsim izmantot, taču pētnieku galvenie secinājumi ir interesanti:
Mūsu kaimiņos – Igaunijā kolekcionārs Rīvo Antons ir izveidoja igauņu mākslas indeksu. Viņa aizraušanās ar mākslas darbu iegādi, radīja jautājumu par šo investīciju vērtību. Rīvo Antons savāca pārdošanas datus par 4400 mākslas darbiem un to raksturlielumiem – autors, izmērs, tehnika utt. Rezultātā tika iegūts veids, kā salīdzināt mākslas darbus. Pie kādas atziņas nonāca Rīvo Antons? “Es teiktu, ka mākslu vajag pirkt savam priekam, taču, to darot, nevajag raizēties par tās investīciju vērtību, jo tāda pastāv. Indekss vienkārši parāda tās teorētisko vērtību, taču tas negarantē, ka tas, ko tu šodien esi nopircis par 100 eiro, pēc gada maksās 110 eiro.”*
Latvijas mākslas tirgus tiek uztverts kā izteikti lokāls, jauns un mazs. Mākslas izsoļu kultūras pirmsākumu var datēt tikai ar 2005. gadu, kad regulāras mākslas darbu izsoles sāka rīkot galerija Birkenfelds. Tā kā ne tikai māksla un tās vērtēšana, bet arī galerijas un izsoļu nami vairākumam cilvēku joprojām ir neskaidri jēdzieni, mēģināsim vienkāršot šī vērtējuma kategorijas un izpratni.
Jā, arī pie mums ir bijuši gadījumi, ka mākslas priekšmets var būt tāds pats finanšu instruments kā akcijas, kapitāldaļas, zelts vai valūtas. Taču daļā gadījumu veiksme nav bijusi apzināta, jo tā balstījās uz mākslas mīlestību un ģimenes kultūras tradīcijām. Cilvēki apzinājās baudu, ko sniedz dzīve ar mākslu personīgajā telpā. Māksla patiesi patika, to varēja atļauties, un tā tika nopirkta.
Ja vēlaties investēt mākslā, tad jāmācās, jāpēta un jāpērk ar prātu, nevis vadoties ar emocijām.
Viens no starptautiskā mākslas tirgus viedokļu veidotājiem, mākslas žurnālists Džošs Bērs (Josh Baer) piedāvā vienkāršu vērtēšanas veidu, ko var adaptēt jebkurš mākslas vai ieguldījumu daudzveidības cienītājs. Tiek izcelti trīs kritēriji, lai novērtētu potenciālo pirkumu:
Ja darbu ir iespējams augstu novērtēt katrā no kategorijām, tad ieguldījuma riski samazinās. Pamēģiniet novērtēt kādu jums pazīstamu mākslinieku pēc šīs metodes (Purvītis, Siliņš, Ivanovs vai kāds „Jarmarkas” darbs), tas palīdzēs jums attīstīt savas analītiskās spējas.
Protams, ja jums nav izveidojušās mākslas cienītāja iezīmes, izlasot šo viedokli, nevajadzētu pieņemt pārsteidzīgus pirkuma lēmumus. Salts aprēķins un steiga noteikti novedīs pie vilšanas (vai pat finansiālas neveiksmes). Mākslu nevajag pirkt tikai naudas dēļ, tāda doma var būt kā sekundārs apziņas fons.
Tātad, ja mūsdienu ekonomiski aktīvais cilvēks ir pamēģinājis un spēj novērtēt laikmetīgās baudas – restorānus, auto, vīnu, ceļošanu, dārglietas, tad ir īstais laiks sākt interesēties par mākslu gan tās estētiskas, gan materiālas vērtības dēļ.
* Par indeksu un tā autoru lasiet portālā www.arterritory.com “Kā top nacionālais mākslas indekss” Intervē Elīna Zuzāne
06/03/2013