Ivars Zaikins (1942 – 2017)
Mākslinieks dekorators, plakātists, gleznotājs. Strādājis par mākslinieku Latvijas Nacionālajā Operā, Dailes teātrī, Latvijas Nacionālajā teātrī, Jaunajā Rīgas teātrī un citos.
Atmiņas par Ivaru Zaikinu: Mākslinieks Juris Zvirbulis - JZ , kolekcionārs Viesturs Ignatāns - VI, galerists Toms Zvirbulis -TZ
JZ “Mēs bijām draugi kopš armijas laikiem, no 1965.gada. Kad vien bija brīvs laiks no pienākumiem armijas lidlaukā, Ivars nāca pie manis. Pēc dienesta bija pārsteigums - Ivars rosījās mākslas lauciņā. Vecajā Ļeņina ielas antikvariātā pieņēma viņa debesīs lidojošos gulbju cāļus.”
I.Zaikins. Plakāts.
VI “Ivars Zaikins bija kolorīts tēls Rīgas mākslas scēnā. Viņu bieži varēja satikt Rīgas ielās, kopā ar vairākām gleznām. Tās Zaikins pārdeva saviem paziņām, un tiem, kuri novērtēja viņa talantu. Savu radošo darbu Zaikins „reklamēja” pats un tā ieguva arvien jaunus klientus. Zaikins bija izcils komunikators un spējīgs gan uzturēt sarunu, gan izklaidēt sarunu partneri, gan pārdot un kaulēties. Savas radošās karjeras laikā Zaikins spēja kļūt pazīstams kā personība un pārliecinoši ieņemt savu suvereno vietu Latvijas mākslas scēnā ar savu atpazīstamo gleznošanas stilu un motīviem. “
TZ “Pirmo reizi satiku Ivaru Zaikinu 1994. gadā. Galerijā Amatu ielā, atsperīgi ienāca vīrietis gariem, gaišiem matiem, saulē iededzis un stilīgā zilā džinsa kostīmā ar spilgti t-kreklu. Mana pirmā reakcija bija “Ārzemnieks!”. Tā toreiz bija manas ikdienas publika Vecrīgā. Atskanēja “Čau!” un tālākā runa latviešu valodā mani patiesi izbrīnīja. Turpmākos gados Zaikinu satiku bieži. Viņam bija savi paņēmieni, kā tirgot darbus, bet… galerijā ienāca tikai sasveicināties un parādīt dažas bildes, kuras gan nevarot pārdot, jo esot jau sarunātas kādai kundei. Vēlāk sāku saprast, ka tas bija viņa stils, vai lepnība, man – tajā laikā jaunam galeristam parādīt, ka arī bez galerijas viņš pats – Zaikins, var labi pārdot savus darbus. “
VI “Ivara Zaikina gleznas ir abstraktas. Krāsas pludināšanas metode veido brīvas formas laukumus un plūstošus krāsu sajaukumus. Attēls darbojas uz iztēli – skatītāji vienā Zaikina gleznā var ieraudzīt dažādus tēlus. Līdzīgi kā skatoties mākoņos, no formu un krāsu nenoteiktības parādās tēls, kurš nav attēlots gleznā, bet kā iespaids uzplaiksnī apziņā. Pats autors abstraktos krāsu pludinājumus reizēm ir papildinājis ar iespaidu fiksējošiem elementiem – acīm, sejas izteiksmēm u.c. antropomorfismiem un dzīvniekiem raksturīgiem elementiem – autora iespaidiem par abstrakto attēlu. Gleznas ir krāsainas, noslēpumainas un dzīvespriecīgas. Eksperimentos ar krāsu un formu daudzveidību tiek saglabāts „Zaikina standards” – ieraugot Zaikina gleznu nav šaubu – tas ir Zaikins. “
JZ “Ikdienā Zaika (Ivars Zaikins) klunkurēja ar mākslas darbiņu tašu rokās pa Vecrīgas ieliņām, no vienas iestādes uz otru. Kaut kur nezināmā vietā, bija savs kaktiņš, bet adresi gan neteica. Sevī viņš bija liels mākslinieks, to jau viņš bija noskaidrojis. Ivars bija kluss un pieklājīgs, daudz nerunāja, ber vērīgi ieklausījās. Domāju, ka daudz strādāja izkopdams savas dotības. Gleznās atspoguļodams tālas ilgas un skumjas. Reiz viņu, jau sirmgalvi, sastapu galerijā Rīga ( Zaikina “birojs”). Pasēdējām pie baseina, raugoties, lai bilžu mape neieslīd baseinā, kamēr Ivars skita naudu. “Īrei sanāks!”, viņš saka. Iedeva man sava telefona numuru, bet, nebija sazvanāms.”
VI “Zaikina gleznošanas metodi varētu nosaukt par „action-painting” manierē veidotu abstraktu gleznojumu, kuram piešķirti kosmiskas ainavas un dzīvu būtņu klātesamības elementi. Zaikina darbiem ir raksturīgs savdabīgs beigu pieskāriens, kurš satur vairākus pastāvīgus elementus. Tie ir: sarkans vai balts apaļš laukums gleznas augšējā labajā vai kreisajā strūrī (saule), sarkanbaltzila viena vai variākas puķes, zelta pulvera krāsas pārklājumi, pludināto krāsu laukumu papildināšana ar „acīm” u.c. sejai vai dzīvām būtnēm raksturīgiem elementiem. Vēlakos gados Zaikina darbos parādās japāņu Geiša. Tā nav redzama visos darbos, bet, apmēram, katrs divdesmitais ir ar Geišas motīvu. Geišas ir retums.”
TZ. "Pēc gadiem satiekot kādu jaunu uzņēmīgu puisi Viesturu, es uzzinu, ka viņš ir liels Ivara Zaikina daiļrades cienītājs un labprāt izstādītu daļu no savas kolekcijas. Tagad Zaikina darbi parādās galerijās, tiek pārdoti izsolēs, ir lielākās un mazākās kolekcijās vai vienkārši kā maza piemiņas bildīte no mākslinieka stāv uz kāda grāmatu plaukta. Šodien skatoties uz Ivara Zaikina darbiem saprotu, ka redzu mākslinieku ar rokrakstu un uzticību savai tēlu pasaulei. Putni, geišas, zivis, noslēpumainas, krāsainas dzīvas būtnes, kas transformējas no kūniņas līdz kādam spārnotam brīnumam. Viņa darbos gandrīz vienmēr ir Zaikina firmas zīme, kas atgādina slaveno interneta piktogrammu – imodži smaidiņu, tikai viena acs ir aizmiegta, bet otra plaši, plaši atvērta.
Zaikina darbi pārsvarā ir tapuši uz bieza vai plāna kartona loksnēm, kuras bieži bija kāda cita atstāti, nevajadzīgi atgriezumi. Viņš necentās sasniegt perfekciju noformējumā, taču reizēm bija ieguvis labu rāmi un tad darbs izskatījās noformēts un jaudīgs. Katrā kartona gabaliņā Ivars saskatīja savu vērtību. Mazākā iezīmēja vienu tēlu, bet lielākā jau veselu kompozīciju. Reizēm redzam lielāku darbu ar vieglu zīmuļa rūtojumu. Tā autors bija iecerējis sadalīt lielu darbu, jo mazos darbiņus bija vieglāk pārdot. Šodien, kad sabiedrība ir atvērtāka pieņemt drosmīgas idejas, Ivara Zaikina darbi izskatās laikmetīgi, spilgti un tādi, kuros esošā labestība un dzīvesprieks neatstās vienaldzīgu nevienu.“
VI “Ivars Zaikins pats par sevi ir teica tā: „es strādāju priekš nākotnes”. Šajā izstādē apskatāmas gleznas no Ivara Zaikina daiļrades pēdējās desmitgades (~2008 - 2017.g.). Šis ir īpaši ražīgs posms mākslinieka daiļradē un izceļas ar lieliski noslīpētu stilu un izkoptu glezniecības metodi.
JZ “Pēdējo reizi tikāmies galerijā Rīga - tas nu redzams dažās fotogrāfijās un tagad, noliku sev priekšā viņa miniatūru melnā rāmītī - Neputns ar izbolītām acīm un gaismas bumbiņas krīt tumši zilā naktī. Putns sargā mazu cālīti. Vecrīga zaudējusi kādu klīstošo mākslinieku, kurš virinājis neskaitāmas durvis. Paliek viņa darbi ar ilgām pēc tāles un harmonijas.”
Pateicība Viesturam Ignatānam par sadarbību izstādes organizēšanā