Ieguldījumi mākslas darbos un nodokļi...

Galerija Birkenfelds piedalās Signet Bankas Investoru Kluba pasākumā.

Vai pastāv kolekcionāra gēns?

"Esot saskarsmē ar mākslas darbu pircējiem jau vairākās paaudzēs mani interesēja, kas nosaka cilvēku tieksmi kolekcionēt? Varbūt ir tāds kolekcionāra gēns? Izrādās, ka viss, kas saistīts ar kolekcionēšanu nebūtu iespējams bez ģenētiskajiem faktoriem, kas var ietekmēt cilvēka tieksmi vākt.Pētījumos ir atklāts, ka cilvēki ar noteiktu DRD4 gēna variantu biežāk vāc objektus nekā tie, kuriem tā nav. Arī dopamīns un serotonīns veicina interesi par kolekcionēšanu.Dopamīns ir atbildīgs par atalgojuma sistēmas aktivizēšanu smadzenēs.Serotonīns ir atbildīgs par laimes izjūtas un labsajūtas ierosināšanu.Turklāt vides faktoriem, piemēram, audzināšanai un kultūras ietekmei, var būt arī nozīme, ietekmējot personas tieksmi vākt. Pastāv viedoklis, ka šie noteiktie gēnu varianti piemīt katram trešajam planētas iedzīvotājam. "

Par mākslas darbiem korporatīvajā vidē un ne tikai.

"Atnāciet uz ZEISS BIROJIEM, “Ola Foundation”, “Zuzeum” un “zodziet” izdejas,” Vairāk... lasiet rakstā - uzklikšķiniet uz attēla.

Par investīcijām mākslā

Liela daļa mākslas darbu pircēju uzskata ieguldījumu mākslas darbos par tādu investīciju, kas nākotnē nesīs peļņu. Pie zināmiem nosacījumiem jā un nē. Dažādi notikumi finanšu pasaulē "noēdīs" naudas krājumus, tādēļ māksla ir viens no sektoriem, kurā ieguldīt savus brīvos naudas līdzekļus. Kā dekoratīvi priekšmeti mākslas darbi izgrezno mūsu vidi un tas ir būtisks ieguldījumu mūsu labsajūtā. Mākslas darbu kalpošanas laiks var būt ļoti ilgs un tāpēc tos sauc par “mūžīgajām vērtībām”. Tie tiek pirkti, pārdoti, mantoti un tā šis mākslas darbu dzīves aplis turpinās... Laika gaitā mainās ne tikai mākslas darba īpašnieki, mainās svarīga darba vērtības komponente - mākslas darba cena. Tā var celties un var kristies. Ja iegādājamies mākslas darbu, bet neveicam nekādas mārketinga un reklāmas aktivitātes, lai radītu ieguldījuma vērtības pieaugumu, to saucu par pasīvo investēšanu. Pasīvā investēšana ir ilgtermiņa process un bieži tiek nokavēts īstais brīdis, kad no šīs investīcijas gūt peļņu. Ienesīgāka un interesantāka ir aktīvā investēšana. Maz ir mākslas pircēju, kuri nodarbojās ar aktīvo investēšanu.

Kāpēc aktīvā investēšana nav populāra?

Tas notiek tāpēc, ka mēs mēdzam emocionāli pieķerties lietām. Iegādātie mākslas darbi mums patīk, tie piestāv mūsu telpai, ir saistīti ar kādu personīgu dzīves notikumu un tādēļ, mēs neesam gatavi no tiem šķirties. Lielākā daļa mākslas pircēju nevēlas veltīt savu laiku aktīvai investēšanai un mākslas darbu vērtības izaugsme tiek atstāta novārtā. Kad viss ir atstāts tikai laika ziņā, notiek sekojošais - mainīsies sabiedrības mode un uzskati par to, kas ir skaists, kā arī mainīsies tirgus vērtība. Tad tirgū ienāks jauni mākslinieki un būs zudusi interese par iepriekšējās paaudzes māksliniekiem, krasi mainīsies sabiedrības gaume.  Ja varat samierināties ar domu, ka jums nav tik svarīga nākotnes vērtība, tad jums der pasīvā investēšana. Baudiet mākslas darbus un tērējiet savu laiku un naudu tā kā paši vēlaties.

Vai aktīvais investors var ietekmēt mākslas tirgu?

Sakrājot lielāku mākslas darbu kolekciju, aktīvais investors ir paspējis izdarīt sagatavošanās darbus - iepazinies ar tirgus dalībniekiem un tirgus īpatnībām. Ieguvis nepieciešamos sakarus mākslas pārdevēju aprindās, kas garantē zināmas inside informācijas ieguvi. Aktīvie investori aktīvi izpērk tirgū piedāvātos darbus un rada konkrētu mākslinieku darbu deficītu. Tā kā darbu skaits brīvajā tirgū samazinās, katrā nākamajā izsolē cīņa sakāpināsies un mākslinieka cenas var celties. Aktīvais investors periodiski liek izsolē savas kolekcijas darbus, bet jau par augstākām cenām. Ar pārdošanas ienākumiem aktīvais investors turpina investēt citos mākslas darbos. Viņš var spert vēl būtisku soli un izdot mākslinieka vai autoru grupas biogrāfiskus izdevumus, katalogus, sarīkot izstādes, radīt plašāku publicitāti un sabiedrības uzmanību.

Kas tomēr ir labāks – aktīvā vai pasīvā ieguldīšana?
Ieteiktu izmēģiniet abas ieguldījuma metodes. Sliktāk ir nedarīt neko.

 

NODERĪGA INFORMĀCIJA

AS BDO vecākā nodokļu konsultante Ilze Varlamova komentēja darījumus ar mākslas darbiem Latvijā un citās ES valstīs

"...ja mākslas darbs tiek iegādāts nevis ar mērķi to pārdot, bet gan izvietot birojā, tas varētu tikt klasificēts kā uzņēmuma reprezentācijas izdevumi...vai arī tas var tikt uzskatīts par izdevumiem, kas saistīti ar saimniecisko darbību, jo mākslas darbs tiek izmantots, aprīkojot un uzturot darbiniekiem paredzētās atpūtas telpas darbavietās, kas atbilst vispārējai mūsdienu izpratnei par labiem darba apstākļiem"

Vairāk  žurnāls Forbes Nr. 36, 2022. gada septembris

Ilze Jaunberga "Advokātu birojs Vilgerts"  Telpu noformējums viesnīcā

Kalvis Zuters. "Kurbads un Ko" birojs