Arta Nīmaņa darbu izstāde Zeiss Biroji ēkā

IZSTĀDE: 2024. gada 28.novembris - 2025. gada 30. janvāris

Artis Nīmanis ir stikla mākslinieks un dizainers. Dzimis 1978.gadā. Absolvējis Latvijas Mākslas akadēmija, Stikla dizaina katedru un ieguvis humanitāro zinātņu maģistra grādu vizuāli plastiskajā mākslā.Vairākus gadus strādājis par skolotāju un bijis katedras vadītājs Stikla mākslas nodaļā Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā. Artis Nīmanis ir Latvijā atzītākā stikla dizaina zīmola “an&angel” dibinātājs, radītājs un mākslinieks. Mākslinieks izmanto progresīvas stikla apstrādes metodes, īpaši izmantojot vakuuma procesu, lai stiklu pārklātu ar plānu metāla kārtu, radot spoguļa efektu. Viņa radītajos darbos bieži ir iekļautas optiskas ilūzijas, atspoguļojot dziļu interesi par spoguļu būtību un to mijiedarbību ar realitāti, vienlaikus aicinot skatītājus iluzorā spēlē ar viņa darbiem. Mākslinieka abstraktie darbi demonstrē viņa augstos profesionālos standartus un ir izpelnījušies atzinību Eiropas stikla mākslinieku sabiedrībā.

Izstādēs piedalās jau no 1998.gada, pēdējos 10 gados piedalījies vairāk kā 30 izstādēs un viņa darbi ir izstādīti - Latvijā, Lietuvā, Meksikā, Dānijā, Somijā, ASV, Lielbritānijā, Itālijā, Francijā, Japānā, Ķīnā, Singapūrā. Mākslinieka darbi atrodas vairākās privātās kolekcijās. A.Nīmaņa darbi sastopami: “Pavāru māja” Līgatnē, Rīgas Pils, “ARS Rehabilitācijas centrs”, Benjamiņu nams, u.c. Vairāk par mākslinieku jaunajā filmā

Sasniegumi:

2017.gadā ieguvis “Kilograms kultūras 2016” Vizuālās mākslas kategorijā ar personālizstādi “FRAGILE”, kas norisinājās Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, Rīgā.

2014.gadā ieguvis German Design award 2015 / dizaina balva kategorijā “Izcils produktu dizains”

2013. gadā “Red Dot” ("Red Dot design award") / dizaina balvu kategorijā “Produktu dizains”

2012.gadā - darbi iekļauti Latvijas Nacionālā mākslas muzeja dizaina darbu krājumos.

18.oktobris - 22.novembris

Zeiss Biroji ēkā no 1. jūlija līdz 15.oktobrim ir apskatāma mākslinieka Jura Zvirbuļa darbu izstāde. Mākslinieks ir dzimis 1944. gadā un šis ir mākslinieka 80. gadu jubilejas gads.

Galvenais, kas jāzina par mākslinieka Jura Zvirbuļa daiļradi.

Specialitāte: Akvarelists, gleznotājs, grafiķis, grāmatu ilustrāciju autors, sienu gleznojumi publiskiem interjeriem Latvijā un ārzemēs. 1971. gadā bija pirmais jaunais mākslinieks, kas 27 gadu vecumā uzņemts Latvijas Mākslinieku savienībā.

Unikalitāte: Neatkārtojama autortehnika - akvarelī, gleznās un zīmējumos. Sirreālisma tematika.

Saviem darbiem iedvesmu gūst no labām grāmatām, dabas, seniem priekšmetiem un sabiedrības vērojumiem. Periodiski rada darbu sērijas, kas veltītas kādai konkrētai tēmai - medus kastes, miniatūras uz ziloņkaula, miljonāra krēsls, spēle, noslēpumaini sieviešu tēli, ainava un klusā daba. Katrai no tēmām ir stāsts, kas iedvesmoja mākslinieku radīt vairākus darbus. Zeiss Biroji telpās izstādītie darbi pārstāv laiku no 1999 līdz 2024. gadam

Darbi nozīmīgās kolekcijās: Latvijas Nacionālais Mākslas muzejs, Latvijas Mākslinieku savienības kolekcija, Tretjakova gelerija, A. Puškina Valsts muzejs, Latvijas Banka, Nensijas un Nortona Dodžu nonkonformistu mākslas kolekcija Ņūdžersijas universitātē. Privātās kolekcijas Latvijā un citur pasaulē.

Darbu cikls "Medus kastes". Tēmas pirmsākumi meklējami laikā, kad Juris Zvirbulis dzīvoja savā lauku īpašumā. Šajās kastītēs tiek salikti rāmīši ar bišu vaska šunām kurās bites savāc medu. Kad laiks ievākt medus ražu, rāmīšus izceļ no kastēm. Laika gaitā katram biškopim iekrājās šādas kastītes - vienas saplīsts un tās nomaina ar jaunām. Māksliniekam radās ideja izmantot kastes līdzīgi kā gleznu apakšrāmjus - tos apvilka ar audeklu vai apsita ar kartonu un apgleznoja. Šo darbu izvietojums Zeiss Biroju ēkā nav nejaušība. Šī ēka simboliski ir uztverama kā liels strops. Līdzīgi kā bites stropā, ēkas birojos strādā cilvēki, kas rada vērtības. Iespējams, ka kastītes, kuras piesūkušās ar bišu medus smaršu un enerģiju palīdzēs ienest ēkā vēl vairāk biznesa jaudas.

"Miniatūras uz ziloņkaula"

Kādā malkas šķūnī mākslinieks atrada senas klavieres. Tas bija 20. gadsimta sākuma "Tresselt" pianīns. Klavieres nebija glābjamas, taču to taustiņi radīja mākslinieka interesi. Tie bija no ziloņkaula. Lielais milzis - zilonis tika nomedīts, lai viņa ilkņu ziloņkaulu izmantotu klavieru taustiņos. Viss mainijās 1970 gadā, kad pasaulē tika pieņemts aizliegums izmantot ziloņkaulu. Kopš tā laika klavierēs izmanto citus materiālus. Mākslinieks uz savāktajām ziloņkaula plāksnītēm uzgleznoja mazas, smalkas miniatūras. Tā mākslinieka vērīgā acs un spēja novērtēt retu materiālu deva iespēju šīm ziloņkaula plāksnītēm dzīvot otro mūžu - kā mākslas darbiem.

Mākslas darbi korporatīvajā vidē

"Atnāciet uz ZEISS BIROJIEM, “Ola Foundation”, “Zuzeum” un “zodziet” izdejas!”. Lai lasītu rakstu uzklikšķiniet uz attēla.

Paldies komunikāciju aģentūrai MATCH

Publikācija: Apskats Arhitektūra. Būvniecība. Dizains 2024 / MAIJS / NR.2 (sākot no 44.lpp)

Lai lasītu rakstu uzklikšķiniet uz attēla.

Zeiss Birojos no 25. aprīļa līdz 21. jūnijam ir iespēja redzēs pazīstamā ielu mākslinieka KIWIE darbu izstādi "TRAIL".

Vairāk par izstādi - intervija ar KIWIE Liels paldies aģentūrai MATCH

"Viens no pirmajiem ielu māksliniekiem Latvijā, kurš savu māksliniecisko stilu ir pamatojis uz viena konkrēta tēla – Kiwie monstra rakstura daudzveidīgu atkārtojumu, gūstot atzinību mākslinieku vidū ne tikai Latvijā, bet arī ārpus tās. Smieklīgā, parasti smaidīgā, pūkainā būtne pie sienām un ielām visā pasaulē dzīvo no 2005. gada. KIWIE ir piedalījies daudzos grafiti un ielu mākslas festivālos visā pasaulē...Vairāk par KIWIE FENOMENS un KIWIE darbu cenām.

Zeiss Biroji piesaka sevi, kā jauna mākslas telpa. Izstādes atklāšana tika iekļauta populārajā Rīgas pēdējās ceturtdienas (Riga Last Thursdays) programmā, kas notiek katra mēneša pēdējā ceturtdienā. Tā ir lieliska iespēja iepazīt Rīgas mākslas galerijas, izstāžu telpas un radošās darbnīcas. Satikt māksliniekus un radošās personības, apmeklēs zināmas un atklāj jaunas vietas.

Seko KIWIE Instagram

Riga Last Thursdays un galerijas programmā.

No 28. marta līdz 18. aprīlim Zeiss Biroji (Dēļu ielā 2) ēkā sadarbībā ar mākslas galeriju un izsoļu namu Birkenfelds bija apskatāma mākslinieka Arta Butes darbu izstāde “ART is COOL !”

Citi mākslinieka darbi

“Glezniecība kā meditācija, process, kas prasa mieru un koncentrēšanos. Ainava latviešu mentalitātē ir filozofisks lielums, ar savu vienkāršību, skatoties jebkurā gadalaikā. Pietāte pret dabu, atzīstot to par vislielāko mākslinieku, no kura mēs mācamies. Klusai dabai nav nejauši izvēlēti priekšmeti. Tie savstarpēji veido dialogus un attiecību spriedzi, veidojot vizuālo stāstu, kas katram skatītājam tiek dots saskatīt. Māksla, kas nomierina un rosina domāt.” /Artis Bute/

Artis Bute (1958) jau vairāk nekā trīs desmitgades ir viens no izstāžu apmeklētāju un mākslas kolekcionāru pieprasītākajiem latviešu māksliniekiem. Viņa oriģinālais stils un smalkais darbu izpildījums piesaista uzmanību, lai kādā kontekstā parādītos.
Autors ienāca mākslā strauji, perestroikas un vēlāk atmodas radošajā gaisotnē, kad oficiālās mākslas stīvumu nomainīja
postmoderna atraisītība, spēles ar stilizāciju un efektīga dekadence. Jau tūlīt pēc scenogrāfijas studijām Latvijas mākslas
akadēmijā (Gunāra Zemgala un Andra Freiberga vadībā) sekoja sadarbība ar ievērojamo režisoru Oļģertu Kroderu un pirmie lielie panākumi - Latvijas un Baltijas festivālu apbalvojumi par scenogrāfiju Liepājas teātra izrādei “Kaija” (1987). Tomēr, līdzīgi kolēģiem Ilmāram Blumbergam un Jurim Dimiteram, Bute paralēli scenogrāfijai meklēja savu ceļu stājmākslā, kas sniedza vairāk radošas brīvības un laika gaitā kļuva par viņa galveno izpausmes veidu.
Karjeras laikā mākslinieks gleznojis gan figuratīvas kompozīcijas, gan izteikti ornamentālus un gluži abstraktus darbu, tomēr pat it kā klasiskās ainavās un klusajās dabās redzams viņa unikālais rokraksts - katra priekšmeta siluets vai fona laukums iekļaujas ritmizētā, loģiski pārdomātā struktūrā. Nejaušībām vai spontanitātei tajā nav vietas. Butes darbos iekļautas atsauces uz pagājušo laikmetu - jūgendstila un Art Deco mākslu, kuru meklēšana var izvērsties par īpašu izklaidi erudītam skatītājam. Arta Butes glezniecību raksturo nemaldīga līdzsvara izjūta, izkārtojot kompozīcijas elementus, kā arī precizitāte detaļās un gleznieciski vienlīdz blīvi izstrādāti visi laukumi. Lai gan gleznu mērķis nav radīt telpas ilūziju, kompozīcijās saglabāts priekšplāna, vidējā un dziļākā plāna dalījums. Līdz ar to Butes darbus var lasīt divējādi - gan kā priekšmetiskas un telpiskas realitātes atveidojumu, gan kā gleznas plaknē atrisinātus ģeometriskus vienādojumus.
Dramatiskajā mākslā trenēta prāta asumu demonstrē darbu sižeti, kas mēdz būt arī aizšifrēti vai alegoriski. Katram priekšmetam klusajās dabās ir noteikts raksturs, starp tiem veidojas attiecības un spriedze. Piemēram, nomizotam apelsīnam ir tikpat liela personība kā Voltēra bistei, kas iesaistās dialogā ar citiem kompozīcijas elementiem. Savukārt ainavās zāles stiebri veido ritmizētu musturu, ko pārklāj kontrastējoši vienmērīgs debesu laukums.
Artis Bute ir sadarbojies ar daudzām mākslas institūcijām Latvijā un Eiropas valstīs, pēdējā laikā galvenokārt - ar prestižo Rietumu bankas galeriju Rīgā. Viņa darbi ir Latvijas Nacionālā mākslas muzeja un daudzu privātkolekcionāru īpašumā.

Vilnis Vējš, mākslas kritiķis