Pēteris Ringolds Smagiņš – Latvijas mākslas vēsturē noslēpumaina un neizpētīta personība. 1901. gadā dzimis Rīgā. Dzīvojis Krievijā, Ukrainā, Kaukāzā, Persijā un Turcijā. Mākslas pamatus apguvis privātās studijās un 1927.gadā Parīzē piedalās Salon d’Art. 1937. gadā sarīko pirmo lielo izstādi Rīgā un mākslas vidē gūst atpazīstamību kā grafiķis, karikatūrists, grāmatu ilustrators. Mākslinieka darbiem raksturīga smalka detalizācija, episku vēstures notikumu un varoņteiku tēli. Pēc mākslas zinātnieka Jāņa Kalnača vērtējuma Pēteris Smagiņš : “..30. gadu beigās bija iekarojis sev mazu, bet noteiktu vietu Latvijas grafikā.” Pēc II Pasaules kara P. Smagiņš strādā par pasniedzēju Daugavpilī, taču ir spiests atstāt darbu pēc domstarpībām ar Valsts drošības komiteju. 1956. gadā kļūst par Latvijas Mākslinieku savienības biedru, bet jau 1957. gadā saņem pārmetumus par : “…viņa mākslas simbolismu un mazatbilstību sociālistiskajam reālismam.”  50 to gadu beigās notiek izmaiņas P. Smagiņa rokrakstā “..viņš kļuvis skarbāks, lakoniskāks” un 1959. gadā skatītāju uzmanībai Rīgas izstādē nonāk linogriezumu darbu cikls “Kāda cilvēka dzīves stundas”, kurā atainotas sabiedrības apriešanai aizliegtas tēmas - Bermontiāde, Latvijas okupācija un 40. gadu deportācijas. Māksliniekā gadu gaitā ir uzkrājies avangardisma gars un lielāka drosme, nekā viņa laikabiedros, un 1966. gadā P. Smagiņš paslepus ielavījās ASV vēstniecībā Maskavā un no padiluša čemodāna izņēma vairāk nekā 420 darbus. Darbu pavadvēstulē ir vēlējums uzdāvināt tos Džona Kenedija bibliotēkai, kā paraugu minot amerikāņu mākslinieka R.Kenta rīcību, kurš savukārt savus darbus uzdāvināja Maskavai”. Nav zināms, šīs kolekcijas liktenis. Šodien P.Smagiņa darbi Latvijas mākslas tirgū ir retums. Lielākā daļa darbu nav saglabājušies vai neatrodas Latvijā. Darbi kolekcijās: Jāņa un Dinas Zuzānu kolekcija.Zimmerli Art Museum, Rutgers University (New Brunswick, New Jersey, USA)