Voldemārs Pauzers strādāja par galdnieku Liepājā. Ap 1932 kopā ar domubiedriem izveidojis glezniecības studiju; tajā par konsultantu uzaicināts gleznotājs Konrāds Ubāns. Novērtējot Pauzera spējas K. Ubāns mudinājis viņu pievērsties gleznu ietvaru rotāšanai, kokgriezumam. Ap 1933 Pauzers darinājis pirmos gleznu apdarinājumus pēc K. Ubāna dotajiem paraugiem. 30. gadu vidū pārcelies uz Rīgu, strauji attīstījies kokgriezēja meistarībā un mākslinieciskajā atraisītībā. Pauzera darbiem raksturīga griezuma un tonējuma saskaņa ar gleznu. Ievērojamākais Pauzera vienkopus rādītais darbs – gleznu ietvari Irlavas mākslas muzeja kolekcijai (23 logāti, 1943). 1944 Pauzers iesaukts vācu armijas palīgu daļās, bijis gūstā Rietumeiropā. No Francijas Latvijā atgriezies kājām. Atjaunojis gleznu rāmju kokgriezēja darbu. Mākslinieka klientu vidū bija visi pazīstamākie 20.gs. 30-50 to gadu mākslinieki. To skaitā - Otto Skulme, Leo Svemps, Valdis Kalnroze, Eduards Kalniņš, Kārlis Melbārzdis, Otto Pladers, Konrāds Ubāns, Džemma Skulme, Aleksandrs Zviedris, Jānis Liepiņš, Alfejs Bromulds, Kārlis Miesnieks, Jānis Tillbergs uc. Pēcnāves izstāde notika Tukuma muzejā (1990).