Pieci elementi. Jūlijs-Augusts
Ievadam. Pieci Ājurvēdas sistēmas elementi ir: zeme, gaiss, uguns, ūdens un ēters. Ēters ir ideja par savienošanu. Ēters savieno lietas kopā un ir telpa, kuru piepilda pārējie elementi. Šie elementi nav jāsaprot burtiski, bet tie ir jāsaprot kā metaforas vai idejas.
Mākslinieki - Juris Zvirbulis(1944), Juris Utāns (1959), Kaspars Perskis (1975), Juta Policja (1965) un Mareks Gureckis (1974) pārstāv dažādas paaudzes. Viņi ir tik atšķirīgi, bet galerijas telpa apvienoti vienā, neparastā pārdzīvojumā – izstādē „Pieci elementi”.
Visi autori kā jau radošas personības ir izteikti solisti. Sava ceļa gājēji. Katrs no viņiem iedvesmu smeļas sākot ar dabu, literatūru un beidzot ar sabiedrībā aktuāliem sociāli-politiskiem notikumiem. Ir apbrīnojama visu mākslinieku aizrautība viegli apiet jebkādus formātu, krāsu un tēlu ierobežojumus. Tādu ierobežojumu patiesībā nepastāv. Viņi visu dara ar maksimālu atdevi.
Šodien, iespējams, mākslinieki ir vienīgie, kas spēj neatteikties no iecerētajiem projektiem un iegulda lielus līdzekļus (ne tikai materiālus) savu radošo ieceru realizācijā. Nekas nevar palikt pusceļā un nepabeigts. Tikai tādā gadījumā rodas mākslas darbi, par kuriem saka, ka tie runā paši par sevi.
Kas ir tik īpašs šajos māksliniekos? Juta un Mareks strādā kopā. Tā ir neparasta parādība. Abu individuālisms ir pieļāvis kompromisu, ļaujot abiem vienoties par ideju un to realizēt vienā darbā. Šī savdabīgā „ķīmiskā reakcija” notiek jau vairāk nekā 14 gadus.
Senos cienītājus pārsteigs Jura Zvirbuļa jaunākie darbi. Pie pašas ieejas galerijā rodas sajūta, ka gaisā virmo salda bišu stropa smarža. Efektīgais „Tranu deķis” ir mākslinieka un vesela bišu stropa kopdarbs. Tālāk „Vaļi” , kuri sastinguši sinhronā lēcienā tūlīt ienirs galerijas sienas zilajā okeāna.
Juris Utāns nežēlo skatītāju. Utāna darbos ir mūsu juceklīgā laikmeta spēcīgākās zīmes. Viņa „Nelsons Pikē. Lotuss 1988.” jau uzņēmusi ātrumu un liekas tūlīt nobrauks gar skatītāja papēžiem, bet ātrums Utāna darbos nebūs vienīgā kaislība. Ir jāredz „Dzelzceļnieka kāzas un „Sārtā plēve”. Šajā telpā paliks tikai stiprākie un... Kaspara Perska domīgie dzīves teātra spēlmaņi un vērotāji - klauni. Viss meistarīgi un labi pārdomāts.
Skatītājam ir iespēja šajā notikumā piedalīties, piepildīt ēteru-telpu un smelties enerģiju no šo izcilo personību idejām, krāsām un tēliem.
Mākslinieki - Juris Zvirbulis(1944), Juris Utāns (1959), Kaspars Perskis (1975), Juta Policja (1965) un Mareks Gureckis (1974) pārstāv dažādas paaudzes. Viņi ir tik atšķirīgi, bet galerijas telpa apvienoti vienā, neparastā pārdzīvojumā – izstādē „Pieci elementi”.
Visi autori kā jau radošas personības ir izteikti solisti. Sava ceļa gājēji. Katrs no viņiem iedvesmu smeļas sākot ar dabu, literatūru un beidzot ar sabiedrībā aktuāliem sociāli-politiskiem notikumiem. Ir apbrīnojama visu mākslinieku aizrautība viegli apiet jebkādus formātu, krāsu un tēlu ierobežojumus. Tādu ierobežojumu patiesībā nepastāv. Viņi visu dara ar maksimālu atdevi.
Šodien, iespējams, mākslinieki ir vienīgie, kas spēj neatteikties no iecerētajiem projektiem un iegulda lielus līdzekļus (ne tikai materiālus) savu radošo ieceru realizācijā. Nekas nevar palikt pusceļā un nepabeigts. Tikai tādā gadījumā rodas mākslas darbi, par kuriem saka, ka tie runā paši par sevi.
Kas ir tik īpašs šajos māksliniekos? Juta un Mareks strādā kopā. Tā ir neparasta parādība. Abu individuālisms ir pieļāvis kompromisu, ļaujot abiem vienoties par ideju un to realizēt vienā darbā. Šī savdabīgā „ķīmiskā reakcija” notiek jau vairāk nekā 14 gadus.
Senos cienītājus pārsteigs Jura Zvirbuļa jaunākie darbi. Pie pašas ieejas galerijā rodas sajūta, ka gaisā virmo salda bišu stropa smarža. Efektīgais „Tranu deķis” ir mākslinieka un vesela bišu stropa kopdarbs. Tālāk „Vaļi” , kuri sastinguši sinhronā lēcienā tūlīt ienirs galerijas sienas zilajā okeāna.
Juris Utāns nežēlo skatītāju. Utāna darbos ir mūsu juceklīgā laikmeta spēcīgākās zīmes. Viņa „Nelsons Pikē. Lotuss 1988.” jau uzņēmusi ātrumu un liekas tūlīt nobrauks gar skatītāja papēžiem, bet ātrums Utāna darbos nebūs vienīgā kaislība. Ir jāredz „Dzelzceļnieka kāzas un „Sārtā plēve”. Šajā telpā paliks tikai stiprākie un... Kaspara Perska domīgie dzīves teātra spēlmaņi un vērotāji - klauni. Viss meistarīgi un labi pārdomāts.
Skatītājam ir iespēja šajā notikumā piedalīties, piepildīt ēteru-telpu un smelties enerģiju no šo izcilo personību idejām, krāsām un tēliem.
|
|
|
|
← atpakaļ